Krākšana – var būt bīstamas slimības simptoms

18/05/2016

Artis Svaža, “Miega slimību centra” vadītājs norāda, ka no  Obstruktīvā miega apnojas sindroma (OMAS) cieš 5% no visas Eiropas populācijas, bet Amerikas Savienotajās valstīs šis skaitlis sasniedz pat līdz 10%. Latvijā ir ap 100 000 OMAS slimnieku, tomēr tikai 1/20 daļa no visiem ir griezušies pie mediķiem, lai diagnozi apstiprinātu un uzsāktu ārstēšanos. Kādi simptomi var liecināt, ka man ir  miega apnoja un kā noris ārstēšanās process?

Pieci būtiskākie simptomi, kas var liecināt par OMAS: pārmērīga miegainība dienā, skaļa un nepārtraukta krākšana, elpas trūkums, arī smakšana naktī, bieža urinācija naktī un liekais svars. “Miega slimību centrs” pacienti norāda, ka regulāra aizsnaušanās strādājot pie datora, skatoties televizoru vai pat teātra izrādes laikā nav neierasta, tomēr īpaši bīstama ir pēkšņa iemigšana, vadot automašīnu. Saskaņā ar pasaules statistiku 20% visu ceļu satiksmes negadījumu notiek tādēļ, ka autovadītājs ir aizsnaudies pie stūres, un tieši šajos negadījumos cilvēki iet bojā un gūst smagas traumas A. Svaža atzīmē, ka cilvēkiem, kuri cieš no OMAS, ir 7 reizes lielāks risks aiziet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Tādēļ ne velti Ministru kabineta noteikumos Nr.940, īpaši atrunātas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai personām, kuras  sirgst ar obstruktīvās miega apnojas sindromu un atsakās ārstēties.

OMA ir slimība, kas rada daļēju vai pilnīgu elpceļu nosprostošanos miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās epizodes, skābekļa koncentrācijas mazināšanos asinīs,  biežas pamošanās, kas pacientam parasti paliek nepamanītas. Muskulatūras tonusam miegā pazeminoties, spēki, kas notur elpceļus atvērtus, kļūst vājāki, un apkārtējo audu spiediena rezultātā elpceļi sašaurinās. Gaisa plūsmai paātrinoties, rodas krākšana. Pilnīgs (apnoja) vai daļējs (hipopnoja) elpceļu nosprostojums rodas, kad krūšukurvja negatīvais spiediens un tā piesūcošais spēks kļūst stiprāki par elpceļu muskuļu tonusu. Iedzimtas anatomiskas īpatnības, piemēram šauri elpceļi, vēl vairāk pastiprina šos procesus.

Viens no pazīstamākajiem ir Viskonsinas miega kohortas pētījums, kurā tika apsekoti 1522 pacienti ar dažādas smaguma pakāpes OMAS, kuri neārstējas. Smagas pakāpes OMA gadījumos izdzīvošana 18 gadu laikā bija 60 %, pretēji veselajiem 96%. Tāpat pētījumā tika secināts, ka šiem pacientiem ir lielāka iespēja iegūt pirmreizēju insultu tuvāko četru gadu laikā.

Pacienti, kuri neārstējas no OMAS, pasliktina dzīves kvalitāti arī ģimenes locekļiem, jo nav noslēpums, ka skaļa krākšana nav viegli paciešama. Statistika rāda, ka Anglijā 10% laulības tiek šķirtas tieši krākšanas dēļ. Turklāt tā iespaido arī paša krācēja pašsajūtu un darba spējas. Juglas klīnikas, Baltijas Vēnu klīnikas un Dermatoloģijas klīnikas vadītāja Zane Rēvalde aicina par savām miega un veselības problēmām pastāstīt ģimenes ārstam, vai vērsieties pēc palīdzības pie miega speciālista. Z.Rēvalde iedrošina: “OMAS var skart visa vecuma cilvēkus – vīriešus, sievietes un pat bērnus. Vairums cilvēku, kuri cieš no šīs slimības, to pat neapzinās, bieži vien simptomus pamana kāds cits. Ja konstatējat simptomus, kas varētu liecināt par OMAS, aicinām pieteikties uz konsultāciju pie miega slimību speciālistiem, lai uzzinātu par efektīvāko ārstēšanās metodi!”

Mūsdienās vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai visefektīvāk būtu pielietot CPAP terapijas aparātus (Continuous Positive Airway Pressure, Patstāvīgs pozitīvs spiediens elpceļos). Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos. Primāras krākšanas gadījumos vai vieglu miega apnojas formu gadījumos ir iespējams izgatavot mutes kapi, kas mazina krākšanu. Ir gadījumi, kad miega apnoju var ārstēt arī ķirurģiski.

A.Svaža mierina: “Diagnostika var notikt klīnikā vai mājas apstākļos. Ar speciālas aparatūras palīdzību nakts laikā tiek piereģistrēti sekojoši radītāji: elpošana, krūškurvja un vēdera  kustības, skābekļa līmenis asinīs, sirdsdarbība, krākšana, gulēšanas pozīcija, kāju kustības. Ja jums ir ieplānots veikt kādas medicīniskas procedūras kādā no stacionāriem paliekot tur pa nakti, tā būtu laba iespēja apvienot to ar miega izmeklējumu.”

Ja esat novērojis iepriekš minētos simptomus, aicinām pieteikties uz konsultāciju pie miega speciālista Veselības centra 4 Miega slimību diagnostikas kabinetā Kr. Barona ielā 117.  Juglas klīnikā iespējams veikt diagnostiku nakts garumā, pacientam esot novērotam ar īpašas aparatūras palīdzību. Plašāka informācija atrodama Veselības centra 4 mājas lapā un www.miegacentrs.lv.

“Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem biju izgulējies un možs”, tā saka viens no  OMAS pacientiem, kuram tika uzsākta ārstēšana pielietojot CPAP terapijas aparātu. Tādēļ aicinām ikvienu cilvēku, kuram ir novērojami simptomi, kas varētu liecināt par OMAS, veikt pārbaudes un uzsākt ārstēšanos, lai nākotnē novērstu nopietnas medicīniskas problēmas.

 http://vc4.lv/pub/sakumlapa-jaunumi-jaunumi&saraksts=1599&lang=lat


Rīgas biroja adrese: Baznīcas iela 31 - 9, Rīga, Latvija. +371 202 116 11, info@balticcare.eu